Post Reply 
Alohomora foruma apraksts
Offline Samanta la Monrefa
Atteicies
22

Izcilie veterāni

Reputation: 0
Vindictus Veridian
Post: #3

Lomu spēles vēsture

2 0 0 7
Vispirms Cūkkārpa bija parasta Cūkkārpa kā parasti (man ļoti patīk šis teikums!). Taču tad Eiropā sākās masveida sacelšanās vienkāršo iedzīvotāju vidū, turklāt šo sacelšanos unikālu padarīja fakts, ka tajā piedalījās gan vientieši, gan burvji (pirmajiem par otrajiem gan, protams, neko nenojaušot). Lai izglābtu skolu no draudošām briesmām un tām sekojošām drausmīgām sekām (jo Cūkkārpa tika uzskatīta par t.s. "bagātnieku skolu" - tai laikā bija uzliktas īpašas regulas par iemaksu par stāšanos), skolas direktors Homērs Bruncis, nebūdams (salīdzinoši) spēcīgs burvis, tomēr spēja pārcelt skolu uz Elbas salu Vidusjūrā, netālu no Itālijas.

2 0 0 8
Šķita, ka šajā vietā Cūkkārpa būs drošībā mūžīgi (vai vismaz - kamēr pāries briesmas Lielbritānijā), taču viss izvērsās pavisam citādāk. Skolēni atkal bija spiesti bēgt no skolas, tikai šoreiz nevis ņemot to līdzi, bet gan pārvietojoties vecā kuģī - labākajā, ko Bruncis spēja uzburt.

Viņi nonāca Romā, kur atkal ieslīga mānīgā drošības sajūtā, tomēr gada noslēguma krāšņās balles vidū Homērs saņēma ziņu no Burvestību ministrijas par draudošām briesmām un uzbūra tanku, kurā ietilpa pilnīgi visi skolēni. Tanks šķita visdrošākais transportlīdzeklis, ar ko pārvietoties, taču diemžēl lielākā daļa skolēnu vairāk uztraucās par komfortu, nevis drošību (turklāt viņiem nebija paskaidrots, kāpēc ir jāpārcieš neērtības).

Pēc neērtā ceļojuma tankā skolēni nokļuva no Romas Venēcijā - kanālu un romantikas pilsētā. Tur skolas audzēkņi pavadīja ilgu laiku - vairākus mēnešus -, tā arī neko nenojaušot par briesmām.
Gada nogalē nemieri tika pilnībā apspiesti un viss varēja ieiet vecajās sliedēs.

Ziemassvētku tirdziņa laikā direktors Bruncis izstāstīja visiem par iemesliem, kuri viņu mudināja veikt ceļojumu, kā arī apsolīja parūpēties, lai skolēni pēc iespējas ātrāk un komfortablāk nonāktu atpakaļ Lielbritānijas Cūkkārpā - mājās.

2 0 0 9
Jaunā gada sākumā (Brunča sagādāti) paklāji uzsāka savu ceļu pa apakšzemes tuneli no Venēcijas uz Parīzi, kur nonāca lidostā. No tās ar lidmašīnu visi tika aizgādāti uz Londonu, kur varēja pavadīt vasaru Diagonalejā vai pilsētas vientiešu pusē. Vasaras beigās sekoja grandiozs mūzikas festivāls lauku teritorijā netālu no Londonas, bet tam sekoja atgriešanās Cūkkārpā, kur atkal atsākās mācības un (ar Homēra Brunča dēla Kaila Brunča (ļoti apsviedīga burvja, kurš piedāvā visu, ko vien vēlaties - protams, par nelielu, bet taisnīgu samaksu) palīdzību) izklaides pilī.

Lietas pamazām noskaidrojās, nemiera ūdeņi norimās un Cūkkārpa aizvadīja mierīgu gada nogali mācoties un izklaidējoties.

2 0 1 0
Jaunā gada sākums bija tikpat mierīgs kā vecā gada beigas, vienīgie ievērības cienīgie notikumi bija dārza viesības skolēniem un viņu mammām un kāds Ļoti Savāds Kolektīvs Sapnis, kuru skolēni piedzīvoja, kad bija spiesti pavadīt kopīgu nakti Lielajā zālē laumiņu uzbrukuma dēļ.

Mācību gads beidzās ļoti veiksmīgi, interesants bija arī to noslēdzošais Bēbju projekts, kura laikā visiem Cūkkārpas audzēkņiem bija jāiejūtas vecāku lomā, kad viņiem tika iedalītas ļoti reālistiskas zīdaiņu lelles - visi ar šo projektu viegli tika galā un skolu absolvēja vairāki studenti.

Tika pavadīta miegaina, patīkama vasara, dzirdētas baumas par dažām laulībām, dažām skolniecēm (vai bijušajām skolniecēm) stāvoklī un vēl šo un to interesantu, nāca rudens... ar jaunu revolūciju!

Gvezdila Bezsirža sarakstītā grāmata „Alu cilvēks”, kas pauda idejas, ka burvjiem ir jābeidz slēpties no vientiešiem, jāpalīdz viņiem un jādalās ar tiem savās zināšanās, radīja milzīgu haosu burvju pasaulē. Tā sašķēlās divās draudīgās grupās - vienā pusē stāvēja tie, kas bija par vispārēju brīvību, vienaldzību tautības, burvju spēju vai vecuma jautājumā, uzstājot, ka visas cilvēciskas būtnes ir vienlīdzīgas, otrā pusē tie, kas vēlējās saglabāt vecās tradīcijas, minot, ka ne velti tās ir ieviestas.

Cūkkārpas direktors Homērs Bruncis pārstāvēja pirmo pusi, iestājās kādā politiskā šīs idejas virzītājpartijā, pasludināja Cūkkārpu par brīvu skolu vecuma, tautības un burvju spēju eksistences jautājumā. Kārtējā haosa rezultātā cūkkārpieši attapās Indijā, tā teikt, lai izpētītu citu valstu kultūras. Revolūcija turpināja zumēt vēl visu gada nogali.

2 0 1 1
Diemžēl arī šis gads nenesa mieru. "Alu cilvēka" revolūciju vienā mirklī nežēlīgi apspieda Burvestību ministrija, pieņemot lēmumu slēgt Cūkkārpas Raganības un burvestības akadēmiju. Visi darbinieki tika atlaisti, skolēni tika izsūtīti katrs uz savu pasaules skolu un visi, kas savu buršanās licenci bija saņēmuši, pabeidzot mācības Cūkkārpā pēdējo četru gadu laikā, zaudēja atļauju burties, pamatojoties uz to, ka viņi nav pienācīgi izglītoti.
Sabiedrībai - bijušajiem cūkkārpiešiem - tas nemaz nepatika. Sākās runas par Cūkkārpas glābšanu. Runas pārtapa darbos. Darbi pārtapa... neveiksmēs.

Divus mēnešus cūkkārpieši nesekmīgi cīnījās ar ministriju, līdz uz skatuves uzkāpa veiksmīgā Cūkkārpas bijusī profesore Ģertrūde Foksa. Sparīgā sieviete, ar nelielu palīdzību ministrijas varas maiņas un labu sakaru izskatā, panāca skolas atjaunošanu.

Diemžēl Cūkkārpas pils, kuru ministrija bija paspējusi sagraut putekļos, tika atzīta par neatjaunojamu, tāpēc no jūras dzelmes nācās izcelt veco kuģi, ar kuru iepriekš cūkkārpieši bija bēguļojuši no kara.

Skaisti atjaunots, kuģis drīz vien atkal varēja uzņemt cūkkārpiešus un mācību darbs skolā atsākās - vasaras beigās diplomus saņēma kārtējie absolventi, tika apbalvoti Mis un Misters Cūkkārpa, bet pēc divām nedēļām jau atkal sākās jauns mācību gads, kurš aizritēja ļoti mierīgi. Ziemassvētkus skolēni svinēja Karību salās.

2 0 1 2
Otrā semestra sākumā visus pārsteidza Četru Torņu Turnīra atgriešanās apritē pēc vairākiem gadu simtiem. Piedalīties varēja gan absolventi, gan audzēkņi, un galu galā uzvaru šajā baismajā turnīrā, kura ietvaros bija jātiek galā ar veseliem trim bīstamiem pārbaudījumiem, guva Maksimiliāns Braitons.

1. aprīlī skolu apmeklēja APTZ vieslektors T. Zilītis, kurš, eksperimentējot ar cilvēka zemapziņu, aiznesa visus lekcijas apmeklētājus sapņu pasaulē, kurā norisinājās karš. Jaunieši un pieaugušie bija spiesti cīnīties par, kā viņiem tobrīd šķita, dzīvību un nāvi ar jebkādiem līdzekļiem, tādējādi pārbaudot savas APTZ spējas.
Citādi gads noslēdzās mierīgi, skolēni devās vasaras brīvlaikā, kura vidū pasauli satricināja neiedomājam vēsts, aiztraukdama mieru cilvēku prātos un sirdīs uz ilgu laiku.

Pie Francijas krastiem augšā no jūras bija izcēlusies sen par pazudušu uzskatītā Isas sala ar visiem tai piederīgajiem ļaudīm un pilsoņu karu.
Pirms vairākiem gadsimtiem Isu jūrā nogremdēja ragana - valdniece Dahuta, noslēdzot to no Eiropā valdošajiem kariem, bet pati ragana burvestības laikā mira. Pilsēta dziļi jūras dzelmē turpināja savu ierasto dzīvi raganas dēla valdībā. Vēlāk raganas dēls tika gāzts no troņa un valdīšanu pārņēma Gahrama dzimta, kura paverdzināja tautu ar bargiem likumiem un netaisnību, bet tai pat laikā nodrošinot dzelžainu kārtību. Tā gāja gadsimti.

2012. gadā tronī valdīja jucis karalis un pilsētā bija jukas, kuras uzkurināja Dahu, meitene, ko dēvēja par raganas Dahutas likumīgo mantinieci. Tika uzskatīts, ka jukušo karali nogalēja un virs ūdens Isu uzrāva nejaušs zobena cirtiens zelta Dahutas statujā, kas jau gadsimtiem atradās pilsētas galvenajā laukumā un tika uzskatīta par Isas maģiskā spēka centru.

Isas pilsoņu karā iesaistījās mūsdienu pasaules spēki no visām pusēm:
Lielbritānijas burvju ministrijas diplomāti, runādami par taisnīguma un tiesiskuma ieviešanu Isā, iesaistījās Isas revolūcijas procesos, jaukdamies visur, kur prasa un kur neprasa. Isas monarhi, trakā karaļa mantinieki, savervēja tumšo magu grupējumu (algotņus), kuri būrās gan ap Isas revolucionāriem, gan Lielbritānijas diplomātiem. Bet Dahu, meitene, kas vadīja Isas tautas revolucionārus, meklējot atbalstu ārpasaulē, atrada Cūkkārpas direktrisi Foksu, kura negribīgi piekrita vadīt pilngadīgos cūkkārpiešus cīņā par taisnību Isā.

Isas karā savu vietu atrada arī piedzīvojumu meklētāji – lai arī iekļūšana Isā bija pagrūta (par to parūpējusies Francijas burvju valdība), atradās cilvēki, kas devās uz Isu, alkdami piedzīvojumu un bagātību (jo baumo, ka zelts tur ir vairāk kā saprašanas).

2 0 1 3
Karā pagāja gads. Cūkkārpā risinājās mācību darbs, bet visi, protams, bija satraukti par notiekošo Isā, pie tam, skolas direktrise teju nekad nebija uz vietas, jo Foksa balstīja Isas revolucionāru ar vien retākās rindas. Zaudējumi bija meklējami visās karojošajās pusēs, un kara kulminācija beidzot norisinājās 2014. gada sākumā.

2 0 1 4
Leģendāro Ziemas kauju laikā, kad Lielbritānijas burvestību ministrija bija teju, teju sakauta, Dahu veda Isas tautu pēdējā kaujā un gāza jukušo karali, atkarojot brīvību, kas gan maksāja ar pašas karotāju princeses dzīvību. Atdodot varu Isas tautai, svešzemju spēku atkāpās un Lielbritānijā sākās plašs tiesu process, kurā tika vērtēta valsts dalība karā. Notiesāto bija daudz un asaru vēl vairāk, bet 2014. gada vasarā beidzot varēja sacīt, ka Isas monarhu-tautas konflikts ir oficiāli beidzies, ļaujot nesen pasaulē atgrieztajai burvju kopienai sakārtot savu dzīvi pašai.

Nāca rudens, jauns mācību gads un cilvēki pamazām iekārtojās atpakaļ uz ērtāku, bez-kara dzīvošanu.

2 0 1 5
Burvju pasaule atkopās no kara sekām.


Alohomora tēlu laika līnija
15.02.2010 22:39
Like Post ^
Post Reply 


Messages In This Thread
Alohomora - Anabella - 21.02.2009, 23:43


User(s) browsing this thread: 1 Guest(s)